Hokejs ir mūsu lepnums

Darbi kuri runā paši par sevi

Vītoliņu Dinastija

 

Kvēps Jānis

 

Līdzjutēji

 

Jurzinovs Vladimirs

 

Skrastiņš Kārlis

 

Rēdlihu Ģimene

 

Irbe Artūrs

 

Ozoliņš Sandis

 

Balderis Helmuts

 

Tihonovs Viktors

 

Žoltoks Sergejs

 

Lipmans Kirovs

 

Vītoliņu Dinastija

 

Kvēps Jānis

 

Līdzjutēji

 

Jurzinovs Vladimirs

 

Skrastiņš Kārlis

 

Rēdlihu Ģimene

 

Irbe Artūrs

 

Ozoliņš Sandis

 

Balderis Helmuts

 

Tihonovs Viktors

 

Žoltoks Sergejs

 

Lipmans Kirovs

 

Vītoliņu Dinastija

 

Kvēps Jānis

 

Līdzjutēji

 

Jurzinovs Vladimirs

 

Skrastiņš Kārlis

 

Rēdlihu Ģimene

 

Irbe Artūrs

 

Ozoliņš Sandis

 

Balderis Helmuts

 

Tihonovs Viktors

 

Žoltoks Sergejs

 

Lipmans Kirovs

 
 
 
 
 
 
 


Jēgers Alfons

Komanda Pozīcija laukumā Sezona
Rīgas Dinamo Uzbrucējs 1947
Rīgas Dinamo Uzbrucējs 1946
Izlase Uzbrucējs 1946
Rīgas Dinamo Uzbrucējs 1951
Rīgas Dinamo Uzbrucējs 1950
Rīgas Dinamo Uzbrucējs 1948
Rīgas Dinamo Uzbrucējs 1954
Rīgas Dinamo Uzbrucējs 1955
Rīgas Dinamo Uzbrucējs 1956
Rīgas Dinamo Uzbrucējs 1957
RER Uzbrucējs 1960
RER Uzbrucējs 1959
RER Uzbrucējs 1958
Rīgas Dinamo Aizsargs 1953
Rīgas Dinamo Aizsargs 1949
Rīgas Dinamo Treneris 1979
Rīgas Dinamo Treneris 1978

(09.12.1919 - 1999) Dzimis Rīgā. Uzbrucējs, aizsargs, administrators. Spēlēt sāka 25gadu vecumā Dinamo un LPSR izlasē (1946).Dinamo (Daugavā 1946/47 - 1950/51, 1953/54 - 1956/57)), LPSR izlasē PSRS B klasē (1959). Vietējās sacensībās VEF (1952/53), RER (1958/59 - 1959/60). Divkārtējs republikas kausa ieguvējs. Rīgas Dinamo administrators (1968/69 - 1976/77). Rīgas Dinamo otrais treneris un Dinamo hokeja skolas direktors (1977/78 - 1978/79). Futbolā - Latvijas izlases dalībnieks, Dinamo un VEF - Daugavas meistarkomandas dalībnieks, PSRS Nop. bag. sp. m., vienīgais no Latvijas futbolistiem. Viens no pēdējiem, kurš apvienoja speli futbola un hokeja meistarkomandās. Rīgas čempions galda tenisā (1937). Arī abi Jēgera dēli guvuši panākumus sportā: Rihards hokejā, Alfons jaunākais - futbolā.

Trešdien, 9.decembrī savu 90.jubileju būtu svinējis viens no izcilākajiem 20.gadsimta latviešu futbolistiem Alfons Jēgers (1919 – 1999).

Biogrāfija.
Kā liecina vēstures materiāli, Jēgers izauga nabadzīgā ģimenē un savos pirmajos dzīves gados spēlēja futbolu basām kājām vecās drēbēs ar bumbu, kas veidota no papīra. 16 gadu vecumā viņu pamanīja vietējās arodbiedrības futbola komanda. Drīzumā Jēgers kļuva par ļoti talantīgu futbolistu un viņa popularitāte strauji pieauga, kad viņš guva uzvaras vārtus savas komandas labā pret mačā “Rīgas FK”.

1939.gadā Jēgers aizvadīja savu vienīgo starptautisko spēli Latvijas izlasē. 1940.gadā, kad Latvijas sporta dzīve tika reorganizēta pēc Padomju Savienības standartiem, Jēgers spēlēja Rīgas “Dinamo”, ar kuru viņš devās izbraukumos uz Maskavu, Kijevu un Tbilisi.

Pēc Vācijas okupācijas viņš tika aizsūtīts uz Štuthofas koncentrācijas nometni, kur Jēgers saķēra bīstamu slimību - izsitumu tifu un tajā brīdī atradās ļoti tuvu nāvei. Tomēr viņš atveseļojās, pēc 2.Pasaules kara atgriezās Latvijā un spēlēja gan futbolu, gan hokeju.

Futbols bija īpaši populārs Latvijā tieši pirmajos pēckara gados, un par ievērojamāko spēlētāju tajā laikā tika atzīts pats Alfons Jēgers, saukts arī par „Ješku”.

Laika posmā no 1946.-1948.gadam Jēgers pārstāvēja Rīgas “Dinamo” futbola komandu, un pēc apvienošanas ar Rīgas “Daugavu”, viņš kļuva par vienu no vadošajiem “Daugavas” meistarkomandas spēlētājiem.

Laika posmā no 1950.-1952.gadam Jēgers bija “Daugavas” kapteinis, bet 1951.gadā – komandas labākais vārtu guvējs Padomju Savienības čempionātā.

1945. gadā sākās Latvijas PSR čempionātu rīkošana, un pirmajā no tiem uzvarēja Rīgas Dinamo. Jau nākamajā gadā šī iekšlietu struktūras komanda pirmo reizi spēlēja PSRS čempionātā. 1949.gadā Dinamo tika apvienota ar otru Latvijas komandu Daugava, un turpmāk jaunā vienība ar likteņupes nosaukumu sāka spēlēt Padomju Savienības turnīros. Tolaik mūsu pazīstamākie futbolisti bija Alfons Jēgers un Vadims Ulbergs. 1951.gadā komanda sasniedza savu augstāko virsotni PSRS čempionātos – 11. vietu, taču gadu vēlāk izkrita no spēcīgāko klubu sabiedrības, visas sezonas laikā Jēgers kā uzbrucējs neguva nevienus vārtus un tieši tajā brīdī viņš nolēma aiziet no profesionālā futbola.

Alfons Jēgers kļuva par spēlējoso treneri „Darba rezervju” („Daugavas” meistarkomandas rezervisti) komandā. 1953.gadā komanda uzvarēja B klases sacensībās, jau no pirmā piegājiena izcīnīja A klases turnīra bronzas medaļas, bet 1955.gadā triumfēja LPSR čempionātā. Sākot ar 1957.gadu "Darba rezerves" tiešām gatavoja jauniešu, ar kuriem ilgstoši strādāja gan pats Alfons Jēgers, gan arī Oļģerts Birzgalis, bet no šīs komandas vēlāk iznāca tādi futbolisti kā Jānis Dreimanis, Valdis Pavlovičs, Sergejs Semjonovs un citi.

Tikmēr savā kā hokejista karjeras laikā Jēgers spēlēja tikai pēc 2.Pasaules kara, kad viņs kļuva par Rīgas “Dinamo” spēlētāju. Hokeju profesionali viņš spēlēja līdz 1957.gadam. Vēlāk viņš pievērsās trenera amatam.

Alfons Jēgers nomira 1998.gadā.

Svinīgajā Latvijas futbola simtgades ballē 2006.gada decembrī Alfons Jēgers tika iekļauts aizvadītās simtgades Latvijas futbola simboliskās izlases sastāvā kopā ar tādiem vīriem Ēriks Pētersons, Georgs Smirnovs, Gunārs Ulmanis, Aleksandrs Starkovs, Jevgēņijs Miļevskis, Aleksandrs Koļinko, Igors Stepanovs, Vitālijs Astafjevs, Māris Verpakovskis un Marians Pahars.


Copyright 2010