Hokejs ir mūsu lepnums

Darbi kuri runā paši par sevi

Tihonovs Viktors

 

Rēdlihu Ģimene

 

Žoltoks Sergejs

 

Jurzinovs Vladimirs

 

Līdzjutēji

 

Irbe Artūrs

 

Kvēps Jānis

 

Balderis Helmuts

 

Skrastiņš Kārlis

 

Ozoliņš Sandis

 

Lipmans Kirovs

 

Vītoliņu Dinastija

 

Tihonovs Viktors

 

Rēdlihu Ģimene

 

Žoltoks Sergejs

 

Jurzinovs Vladimirs

 

Līdzjutēji

 

Irbe Artūrs

 

Kvēps Jānis

 

Balderis Helmuts

 

Skrastiņš Kārlis

 

Ozoliņš Sandis

 

Lipmans Kirovs

 

Vītoliņu Dinastija

 

Tihonovs Viktors

 

Rēdlihu Ģimene

 

Žoltoks Sergejs

 

Jurzinovs Vladimirs

 

Līdzjutēji

 

Irbe Artūrs

 

Kvēps Jānis

 

Balderis Helmuts

 

Skrastiņš Kārlis

 

Ozoliņš Sandis

 

Lipmans Kirovs

 

Vītoliņu Dinastija

 
 
 
 
 
 
 


Līdzjutēji

Līdzjutēji

Ne jau pirmo reizi daudzi ir dzirdējuši, ka mums ir paši labākie līdzjutēji. Patiešām, viņi ir kļuvuši pamanāmi gan pēc formas, gan pēc satura, savā būtībā patiešām kļuvuši par sesto spēlētāju pašmājās, gan arī ārzemēs. Spēlētājs ar vārdu „Līdzjutējs”. Ar viņu mēs arī lepojamies plašās hokeja pasaules priekšā, tāpēc viņu vieta ir šeit – sadaļā „mūsu lepnums”.Ne no kā nekas nerodas – to zina visi. Kur ir aizsākums šim fenomenam, adrenalīna ražotnei, taču sajūtas, kuras aizrauj līdz un apvieno visus, kam nav vienaldzīga šī spēle, piepilda laiku un telpu, padara pavisam slimus un atkal dziedē.

Man rokās ir mūsu leģendāra vecmeistara Elmāra Baura albūma nodzeltējusi fotogrāfija, kur uz Cēsu ielas dārzniecības uzlietā ledus, grupa jaunekļu ar kaut ko aizņemti, bet ap slidotavas izvietotajām apmalēm arī sapulcējušies cilvēki vēro notiekošo. Kas viņi ir? Ko viņi tur dara un, kas viņus ir piesaistījis? Lūk, viņi pirmie jaukās spēles vērotāji, viņiem ir radusies interese.

Šķiram albūmu tālāk. Foto iemūžinājis spēles epizodi – cīņa laukumā, bet aizmugurē melns fons – melna masa. Uzminējāt – tie ir skatītāji, kuri atnākuši neraugoties, ka sals pamatīgs - viss, kas skapī – mugurā, kājas nepārtrauktā kustībā vai lēkājot vai sitot vienu kāju pret otru, jo ārā ir auksti, bet uz ledus un iekšā karsti, un, ja klāt vēl nāk dopings, tad spēlei beidzoties emociju netrūkst un arī no rīta ir par ko runāt.

Kurā brīdī skatītājs kļūst līdzjutējs? Šo diagnozi varbūt varētu uzstādīt kāds ar hokeju saslimis ārsts. Bet vai tas ir svarīgi? Fakts ir tas, ka pats laikam esi saķēris šo bacili, arvien vairāk viņš iespraucies tavā apziņā, starp daudz kā cita. Tev tur jābūt un tas ir viss, jebkurā veidā vai jebkuru cenu. Tu esi iekšā!

Mēs gribētu, attīstot šo tematu, iziet, mūsuprāt, visas pakāpes, kā no kaut kā nesaprotama var izveidoties fenomens, kuras iedarbības ziņā analogs var būt tikai „Daniela” Atlantijas okeānā. Pārdomu stāsti vai bildes par vērotāju, skatītāju, līdzjutēju un fanu varētu būt noderīgi. Varbūt sarīkot mazu konkursiņu? Atsaucies – padomāsim.

 

 


Copyright 2010