Hokejs ir mūsu lepnums

Darbi kuri runā paši par sevi

Žoltoks Sergejs

 

Kvēps Jānis

 

Tihonovs Viktors

 

Vītoliņu Dinastija

 

Līdzjutēji

 

Rēdlihu Ģimene

 

Lipmans Kirovs

 

Ozoliņš Sandis

 

Irbe Artūrs

 

Skrastiņš Kārlis

 

Jurzinovs Vladimirs

 

Balderis Helmuts

 

Žoltoks Sergejs

 

Kvēps Jānis

 

Tihonovs Viktors

 

Vītoliņu Dinastija

 

Līdzjutēji

 

Rēdlihu Ģimene

 

Lipmans Kirovs

 

Ozoliņš Sandis

 

Irbe Artūrs

 

Skrastiņš Kārlis

 

Jurzinovs Vladimirs

 

Balderis Helmuts

 

Žoltoks Sergejs

 

Kvēps Jānis

 

Tihonovs Viktors

 

Vītoliņu Dinastija

 

Līdzjutēji

 

Rēdlihu Ģimene

 

Lipmans Kirovs

 

Ozoliņš Sandis

 

Irbe Artūrs

 

Skrastiņš Kārlis

 

Jurzinovs Vladimirs

 

Balderis Helmuts

 
 
 
 
 
 
 


Rēdlihu Ģimene

Liktenis izvēlas pareizāko

Māra JURŠEVICA

Sākot stāstu par hokejistu RĒDLIHU ģimeni, neviļus uzreiz priekšplānā izvirzās Papiņš. Tā tēti Jāni sauc četri dēli. Kopā ar sievu Maiju Smildziņu viņš visās savās atvasēs pratis ieaudzināt ģimeniskumu, atvērtību pasaulei un patiesumu.

Gribi būt labākais

Pieķeru sevi pie domas, ka Jānim laikam nepatiks vārdi „pratis ieaudzināt”. Daudz kas notiek intuitīvi. Nu nevar tā ņemt un pēc visiem kanoniem sākt audzināt. Nez vai kaut kas jēdzīgs sanāks. Jānim savulaik pavaicāju, vai vecāku nerealizētais sapnis ir šodienas realitāte – četri dēli pieprot hokeja spēli, turklāt trīs no viņiem to dara profesionāli. Kuplās ģimenes galva atbildēja, ka vecāki caur bērniem tomēr realizējot nerealizētos sapņus. Turklāt nav svarīgi, vai tas ir hokeja laukumā, uz teātra skatuves vai citur. Svarīgi, ka allaž gribi būt labākais.

Jānis un Maija vienmēr cieši turējušies pie atziņas, - ja vēlies, lai ģimene būtu kopā, lai justu savējo plecu, vecākiem ar bērniem pēc iespējas vairāk jādarbojas vienoti.

Dažs labs varbūt nosmīnēs, sak, mūsu steidzīgajā laikmetā, mūsu problēmām pārņemtajā dzīvē tik maz laika atliek, lai pamatīgi noņemtos ar pašu bērniem. Bet mīļie, kādēļ tad jūs viņus esat radījuši?

Hokeja mānija

Kā tik tai dzīvē nav gājis! Nav grūti iedomāties, kā Maija gludinājusi virskreklus saviem pieciem ģimenes vīriešiem, kā rūpējusies par viņu ikdienu. Kā Jānis savulaik agrās rīta stundās pārpildītajā sabiedriskajā transportā stūķējis puikas ar milzu hokeja somām, lai no Imantas, kur tolaik dzīvojuši, laikus nonāktu treniņā „Daugavas” stadionā.

Ar ko sākusies hokeja mānija? Pirmais uz ledus kāpt gribējis vecākais dēls Kristaps. Būtu dīvaini, ja jaunākie negribētu pamēģināt to pašu. Arī Krišjānis izdomājis, ka grib mācīties hokeju. Pēc mūsdienu mērauklas, - pavēlu, jo viņam bija deviņi gadi. Tēvs ieraudzījis, ko prot puikas vienaudži, un klusībā nodomājis: būs labi, ja Krišiņš vismaz iemācīsies slidot. Iemācījās, un ne to vien. Nepagāja ne pāris mēnešu, kā uz treniņiem prasījās arī Jēkabs, kuru par Jēci vien sauc, un ģimenes pastarītis Miķelis. Beigu beigās, pie visa „vainīgs” esot Kristaps, jo viņš pirmais sācis nodarboties ar hokeju.

Mākslinieku dvēseles

Maija un Jānis ir mākslinieciskas dvēseles. Abi režisori, viņš arī redaktors, operators un tagad vēl audiovizuālās komunikācijas pasniedzējs. Rēdlihu ģimenē māksla un sports vienmēr gājusi roku rokā, viena otru papildinot, viena otru pilnveidojot un iedvesmojot.

Bija laiks, kad Rēdlihu puikas trenējās hokejā, mācījās skolā un vienlaikus arī mūzikas skolā. Krišjānis stāstīja, ka viņš no nopietnākas muzicēšanas esot veiksmīgi izvairījies, toties jaunākie brāļi ļoti apzinīgi apguvuši instrumentu spēli. Iznāk lielisks ģimenes ansamblis. Maija spēlē akordeonu, Miķelis – vijoli, Jēcis absolvējis mūzikas skolas trompetes klasi, pārējie apveltīti ar skanošām balsīm. Turklāt neviens īpaši nav jāmudina, lai demonstrētu šīs prasmes. Kad interneta portāls mammam.lv, kura līdzautore ir Kristapa sieva Inga, svinēja savu jubileju, brāļi Rēdlihi un viņu atvases arī kāpa uz skatuves un muzicēja.

Neretas pusē Mēmeles krastā jau daudzus gadus ir „Debesu bērzi”. Nosaukums vien rosina domāt par kaut ko varenu, pamatīgu un arīdzan no sirds tapušu. Tās ir Rēdlihu ģimenes lauku mājas. Paradīze zemes virsū. Vieta, kur pieaugušie dēli ar savām ģimenēm allaž grib atgriezties, turp doties ikvienu mīļu brīdi. Īpašās noskaņas, īpašās, vien pašu radītās, auras dēļ.

Kas tik „Debesu bērzos” nenotiek! Pašu veidoto, nemontēto filmu festivāls „Knaibles”, kur tiek demonstrēta katra paša uzņemtā kinofilma, dziedāšanas svētki „Mēmelvīzija”, volejbola, futbola un basketbola sacensības, kas bijušas pat Kristapa kāzu dienā. Jānis saka, - tā bumba pēc būtības arī ir ne tikai saules simbols. Tas ir kas vairāk. Jāņu svinībās lauku mājās ņudz no hokejistiem, viņu ģimenēm un draugiem. Taču tad viņi nav kopā sanākuši sportisti, bet gan ļaudis, kuri šeit sabraukuši veldzēties ne tikai savā, bet arī citu dzīvespriekā. Turklāt svētkos te nekad... nelīst. Savulaik tieši Jāņos visi izveidojuši milzu ugunsskulptūru.

Kad sapnis piepildās

Nav jau tā, ka dzīve paiet vienos svētkos. Taču arī darbs kādam sagādā svētku noskaņu. Vasaras viducis ir laiks, kad hokejisti, arī tik atšķirīgie un tajā pašā laikā līdzīgie brāļi Rēdlihi nopietni sāk gatavoties kārtējai sezonai.

Vienam skaļi, otram klusībā izteikts sapnis bija piedzīvot dienu, kad Krišjānis, Jēkabs un Miķelis kopā izies laukumā valstsvienības rindās. Tā jau ir vēsture. Tāpat kā brīdis, kad Latvijas izlases kreklos visi trīs pat cīnījās vienā maiņā. Un tagad, kad trešo sezonu Kontinentālajā Hokeja līgā uzsāk Rīgas „Dinamo”, brāļi Rēdlihi ir šīs komandas rindās. No galvenā trenera Jūliusa Šuplera vien atkarīgs, vai arī pienāks brīdis, kad visi trīs brāļi vienlaikus būs laukumā.

Krišjānis

Klusākais un noslēgtākais no visiem trijiem. Ar lielisku humora izjūtu. Miķelis savulaik par viņu teicis: „Krišjānis ir tieši tāds, kāds viņš ir, kā runā, kā uzvedas, un nekad neizliekas citādāks.” Nekad citiem neuzspiedīs savu gribu. Vēl pirms pāris gadiem Papiņš atzina, ka, lai arī dzīvojot līdzās, dēlus līdz galam joprojām nepazīstot.

Pirms astoņiem gadiem aizsargu Krišjāni draftēja Nacionālās Hokeja līgas klubs Ņūdžersijas „Devils”, tomēr uz profesionālākā hokeja „skatuves” viņš ne reizi neuzkāpa. Skaidrs, ka kremt, bet tādēļ taču dzīve neapstājas. Savulaik uzsāka socioloģijas studijas, taču savienot ar hokeja spēlēšanu nebija iespējams.

Ar sievu Ivetu audzina meitiņu Laumu un dēlu Mārci.

Jēkabs

Viņam kabatā Bostonas universitātes diploms. Agri vai vēlu kādreiz pienāks brīdis, kad aktīvai hokeja spēlēšanai būs jāpieliek punkts. Un tad Amerikā apgūtās bērnu trenera prasmes būs iespēja likt lietā. Tiesa, viņam kopā ar sievu Ievu pieder masāžas salons, tomēr nez vai tas būs Jēča praktiskā darba mūža piepildījums.

Jau no bērnības saukts par „Dieva dēlu”. Kā Papiņš saka, - Jēcis ir saules cilvēks, atvērtu dvēseli, ļoti gaišs un nesavtīgs, ar stipru krampi un spītību.

2002. gadā viņu draftēja NHL klubs Kolumbusas „Blue Jackets”, taču arī viņš ne reizi nav izgājis laukumā šajā komandā. Kāpēc Jēcis ir aizsargs? Viņš smejot saka, - aizsargiem nav tik daudz jāslido un jāskrien kā uzbrucējiem. Lai to dara Miķelītis...

Miķelis

Mākslinieciskākā dvēsele. Ne tikai spēlē vijoli, dziedājis bērnu ansamblī „Palāsītes”, bijis solists, filmējies seriālos. Savulaik atklājis, ka cilvēka veseluma un milzīgas izziņas pamatā ir dzīve tagadnē, nevelkot līdzi pagātni un nedomājot par nākotni. Esi tieši tajā brīdī, kur esi. Papiņš ir pārliecināts, ka tā ir viena no pasaules vislielākajām gudrībām, ko Miķelis iemācījies pielietot. Un tad paveras milzīga pasaule.

Savulaik uzsāka psiholoģijas studijas. Miķeļa un viņa sieva Līva audzina meitiņu Justīni.

Pēcvārda vietā

Kad sākas hokeja sezona, tā sākas arī Maijai un Jānim. Ar līdzjušanu, ar satraukumiem un neizmērojamiem prieka brīžiem. Viņi hokeju sevī kultivē nevis kā ciešanas vai pārdzīvojumus, lai tikai viss labi izdotos, bet gan kā svētkus. „Vienmēr vēlam dēliem labu,” saka Jānis. „Vienīgi nezini, kas kurā brīdī ir labs. Nekad nezini visu stāstu – kas kurā brīdī ir vērtīgs un kas derīgs. Liktenis izvēlas pareizāko.” Un tā katru gadu. Katru hokeja sezonu.

Krišjānis Rēdlihs

Dzimis 1981. gada 15. janvārī Rīgā

Augums 1,89 m

Svars 80 kg

Pozīcija aizsargs

Draftēts 2002. gadā Ņūdžersijas „Devils” 5. kārtā ar kopējo 154. numuru

Spēlējis Liepājā, Olbani, Frīburgā, Habarovskā, Linčepingā, Hamburgā, Rīgā, kā arī Latvijas izlasē

Jēkabs Rēdlihs

Dzimis 1982. gada 29. martā Rīgā

Augums 1,87 m

Svars 86 kg

Pozīcija aizsargs

Draftēts 2002. gadā Kolumbusas „Blue Jackets” 4. kārtā ar kopējo 119. numuru

Spēlējis Rīgā, Liepājā, Ņujorkā, Bostonā, Sirakūzās, Elmīrā, Plzenē, kā arī Latvijas izlasē

Miķelis Rēdlihs

Dzimis 1984. gada 1. jūlijā

Augums 1,79 m

Svars 78 kg

Pozīcija uzbrucējs

Spēlējis Rīgā, Ņujorkā, Bostonā, Umea, Minskā, Žlobinā, kā arī Latvijas izlasē

Sergeja Žoltoka fonds pateicas raksta autorei Mārai Jurševicai.

 


Copyright 2010