Hokejs ir mūsu lepnums

Darbi kuri runā paši par sevi

Skrastiņš Kārlis

 

Līdzjutēji

 

Tihonovs Viktors

 

Rēdlihu Ģimene

 

Jurzinovs Vladimirs

 

Vītoliņu Dinastija

 

Kvēps Jānis

 

Žoltoks Sergejs

 

Balderis Helmuts

 

Irbe Artūrs

 

Ozoliņš Sandis

 

Lipmans Kirovs

 

Skrastiņš Kārlis

 

Līdzjutēji

 

Tihonovs Viktors

 

Rēdlihu Ģimene

 

Jurzinovs Vladimirs

 

Vītoliņu Dinastija

 

Kvēps Jānis

 

Žoltoks Sergejs

 

Balderis Helmuts

 

Irbe Artūrs

 

Ozoliņš Sandis

 

Lipmans Kirovs

 

Skrastiņš Kārlis

 

Līdzjutēji

 

Tihonovs Viktors

 

Rēdlihu Ģimene

 

Jurzinovs Vladimirs

 

Vītoliņu Dinastija

 

Kvēps Jānis

 

Žoltoks Sergejs

 

Balderis Helmuts

 

Irbe Artūrs

 

Ozoliņš Sandis

 

Lipmans Kirovs

 
 
 
 
 
 
 


Balderis Helmuts

Atļaušos apgalvot, ka apmēram piecus gadus (1975.-1980.) latviešu hokejists HELMUTS BALDERIS bija labākais uzbrucējs pasaulē. Okeāna tajā pusē NHL tad saimniekoja Gijs Leflērs, bet Eiropā un t.s. amatieru hokejā mūsu prīmabalerīna. Grūti spriest, kā būtu bijis, ja Helmuts un Gijs spēlētu vienā līgā, taču NHL klubu piedāvājumus bēgt uz Ameriku latvietis nevarēja pieņemt. Ne jau tāpēc, ka raustītos no profiem, bet tādēļ, ka tad Padomju Savienībā ciestu viņa ģimene.

Kad pēc trīs gadu nespēlēšanas, ko Balderis pavadīja trenējot Japānas komandu ''Odji Seisi'', 37 (!) gadu vecumā viņš tomēr nonāca NHL, arī tad vēl pulveris bija gana sauss - 26 spēlēs trīs vārti un sešas piespēles. Jebkuru uzbrucēju vispirms raksturo viņa skaitļu virtene un Helmutam tā ir vairāk nekā spoža: PSRS virslīgā 462 spēlēs 333 vārti, PSRS izlasē - 147 spēlēs 74 vārti. 1977. un 1983. gada PSRS virslīgas rezultatīvākais spēlētājs - 63 (40+23) un 63 (32+31), turklāt pirmajā gadījumā šīs 40 ripas tika iemestas 35 spēlēs! Triju PSRS čempionātu (1976., 1977., 1985.) labākais vārtu guvējs (31; 40; 31). PSRS labākais hokejists (1977.), pasaules čempionāta (1977.) labākais uzbrucējs. 1995. gada rudenī 43 gadu vecumā joprojām bija Latvijas Hokeja līgas rezultatīvākais spēlētājs - 30 spēlēs 18+36. Trīskārtējs pasaules un PSRS čempions, 1980. gada olimpisko spēļu sudrabs, 1998. gadā uzņemts IIHF Slavas zālē.

Jāpiebilst, ka gados, kad Helmuts audzēja savus ciparu kalnus, PSRS čempionātā un izlasē spēlēja tādas zvaigznes kā Mihailovs, Petrovs, Harlamovs, Jakuševs, Maļcevs, arī Makarovs, Larionovs, Krutovs. 1977. gadā, kad PSRS izlase otro gadu pēc kārtas nedabūja pasaules zeltu, PSKP Politbirojā pieņēma lēmumu, ka PSRS izlasi un CSKA kā bāzes komandu trenēs Tihonovs, kurš Balderi aicināja līdzi uz Maskavu. Tagad Helmuts saka, ka gluži piespiedu kārtā tas nav noticis, jo viņam pašam arī bijis interesanti izmēģināt, ko viņš var izdarīt CSKA. Iespējams, Baldera karjera PSRS izlasē būtu garāka, ja viņš paliktu Maskavā: Tihonovs viņam bija plānojis vietu savā jaunajā superpiecniekā Kasatonovs - Fetisovs, Balderis - Larionovs - Makarovs. Varbūt tādēļ viņam garām paslīdēja Sarajevas olimpisko spēļu (1984.) zelts? Arī 1976. gadā uz olimpiādi Balderi nepalaida... Tihonovs - izsaukums uz izlasi tika noslēpts, ar domu, lai Balderis nepamet ''Dinamo''.

1980. gadā atgriežoties Rīgā, Balderis uz PSRS izlasi aicināts tika reti, pasaules čempionātos izsaucot neizpratni ārzemju žurnālistiem, kuri itin bieži vaicāja treneriem, kur tad Balderis.

Sava reaktīvā ātruma dēļ ārzemēs Balderi sauca par ''Rīgas eskspresi'' un varbūt pat Kanādā un Eiropas hokeja zemēs viņš bija vairāk cienīts nekā PSRS. Slidot prasmi apguvis no četru gadu vecuma, vispirms kā daiļslidotājs, taču atšķirībā no šodienas bērniem Helmuts ļoti daudz slidoja svaigā gaisā - uz Māras dīķa, Juglā, kur viņi centīgi vadāja tēvs Guntars. Roku veiklība tika vingrināta, pildot t.s. astotnieku un tas nenotika piespiedu kārtā. Helmutam tas sagādāja prieku un sagādā joprojām, lai gan nu hokeja nūjas vietā biežāk tiek cilāta tenisa rakete.

Balderis hokeju spēlēja ne tikai rezultatīvi, bet arī skaisti, laiku pa laikam publiku pārsteidzot ar kādu triku. Vēl tagad vecāka gada gājuma hokeja līdzjutēji atceras maču Sporta pilī ar CSKA, kad Helmis vienu no savām četrām ripām Tretjaka vārtos iemeta, to vispirms no aizmugures izmetot sev starp kājām. Bet Tretjaks tad bija pasaules labākais vārtsargs! Ar ripu laukumā taisīja visādus brīnumus un nūja viņa rokās bija kā vijoles lociņš. Tagad bieži dzirdu, ka uzbrucējs nav varējis apstrādāt ripu tādēļ, ka bijusi neprecīza piespēle. Balderis savam partnerim Vorobjovam teica: ''Tu tikai pamet ripu uz manu pusi. Tā ir mana darīšana, kā es to pieņemšu.'' Ar nūju, slidu, roku, kāju vai pat galvu. Taču ne jau tikai metējs bija Balderis. Ja viņš ripu piespēlēja partnerim, tad kā likums - tā iegūlās lāpstiņas izliekumā.

Kā daudziem lieliem sportistiem arī Helmutam raksturs nebija cukurgraudiņš. Ja kaut ko ieņēma galvā, ārā to dabūt nebija iespējams. Atļāvās runāt pretī pat tādai hokeja autoritātei kā Tihonovs. Tagad amizanti vērot vecās CSKA bildes: visa komanda pieņemšanā pie aizsardzības ministra virsnieku formās, bet Balderis kā baltais zvirbulis - uzvalkā, ar neiztrūkstošajām ūsām un virsnieku kompānijā nepiedienīgi gariem matiem. ārpus hokeja vienmēr galants, arī hokejista formas tērps Helmutam jau no mazām dienām vienmēr bijis tīrs un sakopts. Kaut armija par virsnieka pagoniem viņam solīja zelta kalnus, latvietis CSKA dienēja kā t.s. brīva līguma darbinieks. Arī pēc hokejista karjeras beigšanas raksturā palicis šerps un runā to, ko domā. Komunikabls (kā jau uzbrucējs!), taču ar katru bučoties neies. No hokeja kā tuvākie draugi - Mihailovs, Jemeļjaņenko, Vasiļonoks.

Bija atjaunotās Latvijas izlases pirmais kapteinis un arī galvenais treneris, taču trenera darbs Helmutu nesaistīja. Pirmkārt jau tāpēc, ka viņš nesaprata, ka spēlētājs kaut ko arī nevar izdarīt. Ka uzbrucējs neprot dabūt vārtos ripu no vārtu līnijas, kā tajā nelaimīgajā 1994. gada B grupas mačā ar šveici. Dažādi tiek vērtēta viņa kā Sporta pils direktora darbība, arī ieņemot amatus Hokeja federācijā, ne viss ir bijis ideāli, taču Balderim joprojām ir svars IIHF un Maskavā. Pasaulē viņu joprojām ciena un atceras. 1992. gada pasaules čempionātā Prāgā, kad Balderis (bez akreditācijas!) nāca iekšā preses centrā, durvju sargi nevis stājās viņa ceļā, kāds būtu viņu pienākums, bet zemu paklanījās...

Lai gan pirms vairākiem gadiem modē bija teiciens: ''Dzeriet alu ''Aldaris'', spēlēsiet kā Balderis!'', atšķirība no daudziem dinamiešiem Helmuts ar alkoholu nekad nav bijis lielos draugos, taču savējo pulkā kādu alus kausu vai konjaka glāzīti atļaujas.

Ja ticam tam, ko teikuši treneri Tihonovs un Jurzinovs, tad tādi talanti kā Balderis dzimst reizi simts gados. Tātad jāgaida 2052. gads!

Sergeja žoltoka fonds pateicas raksta autoram Jānim Matulim.

 

 


Copyright 2010