Hokejs ir mūsu lepnums

Darbi kuri runā paši par sevi

Kvēps Jānis

 

Tihonovs Viktors

 

Žoltoks Sergejs

 

Vītoliņu Dinastija

 

Līdzjutēji

 

Skrastiņš Kārlis

 

Irbe Artūrs

 

Jurzinovs Vladimirs

 

Ozoliņš Sandis

 

Balderis Helmuts

 

Lipmans Kirovs

 

Rēdlihu Ģimene

 

Kvēps Jānis

 

Tihonovs Viktors

 

Žoltoks Sergejs

 

Vītoliņu Dinastija

 

Līdzjutēji

 

Skrastiņš Kārlis

 

Irbe Artūrs

 

Jurzinovs Vladimirs

 

Ozoliņš Sandis

 

Balderis Helmuts

 

Lipmans Kirovs

 

Rēdlihu Ģimene

 

Kvēps Jānis

 

Tihonovs Viktors

 

Žoltoks Sergejs

 

Vītoliņu Dinastija

 

Līdzjutēji

 

Skrastiņš Kārlis

 

Irbe Artūrs

 

Jurzinovs Vladimirs

 

Ozoliņš Sandis

 

Balderis Helmuts

 

Lipmans Kirovs

 

Rēdlihu Ģimene

 
 
 
 
 
 
 


Skrastiņš Kārlis

Dzimis: 1974.gada 9.jūlijā Rīgā 

Miris:  2011.gada 7.septembrī Jaroslavjā


Latvijas izlasē 151 spēles – 28 vārti un 38 piespēles 


Sporta gaitas:

Aizsargs. Spēlēt sāka piecu gadu vecumā. Pirmais treneris H.Hincenbergs. Spēlēja „RER” (1990./91.gadā), „Pārdaugavā” (1992./93.gadā). Latvijas čempions. Savienības sacensības „RASMS” (1991./92.gadā), „Pārdaugavā” (1993.-1995.gadā). TPS „Turku” (kopš 1996.gada), Eirolīgas čempions, Eiropas superkausa ieguvējs, divkārtējs Somijas vicečempions. Latvijas jauniešu (1993./94.gadā), junioru (1993./94.gadā) un pieaugušo (kopš 1993.gada) izlašu dalībnieks. Piedalījies Pasaules čempionātā Slovēnijā (1993.gadā – C grupa), Kopenhāgenā (1994.gadā – B grupa), Bratislavā (1995.gadā – B grupa), Eindhovenā (1996.gadā – B grupa), Somijā (1997.gadā), olimpisko spēļu atlases turnīrā Šefīldā (1993.gadā) un Rīgā (1996.gadā).

Pēc trim sezonām Somijā Skrastiņš, jau nobriedis par augstākā līmeņa hokejistu, devās uz ASV, kur NHL kluba Našvilas "Predators" rindās debitēja 1998. gadā. Tieši "Predators" izvēlējās Skrastiņu 1998.gada draftā, tiesa, ar diezgan pieticīgo 230.numuru. Skrastiņš, pateicoties savai izturībai, pašaizliedzīgajai spēlei un apņēmībai, ātri vien izpelnījās Ziemeļamerikas hokeja speciālistu atzinību, un NHL viņu uzskatīja par stabilu aizsargu "melnā darba" darītāju, kura labākās prasmes ir savu vārtu drošība un spēle mazākumā.

Pēc piecām sezonām Našvilas "Predators" rindās Skrastiņš 2003. gadā parakstīja līgumu ar Kolorādo "Avalanche", kur nospēlēja līdz 2008. gadam, tajā laikā uzstādot arī NHL rekordu pēc kārtas aizvadīto spēļu skaita ziņā aizsargiem, gan Ziemeļamerikā, gan Latvijā iemantojot apzīmējumu "Dzelzs vīrs".

"Dzelzs vīra" godu Skrastiņš ieguva 2007.gada 8.februārī, kad viņš aizvadīja 487.spēli pēc kārtas un pārspēja leģendārā aizsarga Tima Hortona rekordu, kurš laika periodā no 1961. līdz 1968.gadam aizvadīja 486 spēles pēc kārtas. Vēlāk Skrastiņš savu sēriju pagarināja līdz 495 spēlēm, bet 2007.gada 25.februārī šī sērija pārtrūka, jo ceļgala savainojuma dēļ Skrastiņš bija spiests izlaist maču.

Sasniedzot rekordu, Skrastiņš piedalījās katrā spēlē kopš 2000.gada 21.februāra, kad Našvilas "Predators", kurā tolaik spēlēja latvietis, tikās ar Dalasas "Stars". "Dzelzs vīrs" šajā laikā spēlēja gan ar nelielām, gan nopietnām traumām. Tā, piemēram, 2003./2004.gada sezonā 30 spēles Skrastiņš aizvadīja ar lauztu plaukstas locītavas kaulu. Pirms rekorda sasniegšanas pēdējā spēle, kuru Skrastiņš izlaida, notika 2000.gada 18.februārī.

Šī gada(2010) 15.martā Skrastiņa rekordu laboja Kalgari "Flames" aizsargs Džejs Būmīsters.

2004./2005.gada sezonā NHL bija lokauts un Skrastiņš, līdzīgi kā citi NHL spēlētāji, izvēlējās spēlēt Eiropā. Skrastiņš nolēma priecēt vietējos līdzjutējus un spēlēja HK "Rīga 2000" sastāvā, kļūstot arī par Latvijas čempionu.

2007./2008. gada sezonas izskaņā Skrastiņš tika aizmainīts uz Floridas "Panthers" vienību, bet 2009. gadā aizsargs parakstīja līgumu ar Dalasas "Stars", kur viņš nospēlēja divas sezonas. Pēc aizvadītās 2010./2011. gada sezonas, kad Skrastiņam NHL vairs netika piedāvāts atbilstošs līgums, viņš pieņēma lēmumu atgriezties Eiropā un spēlēt Kontinentālajā hokeja līgā, parakstot līgumu ar vienu no spēcīgākajiem līgas klubiem Jaroslavļas "Lokomotiv". Skrastiņam līgumu piedāvāja arī Rīgas "Dinamo", tomēr, kā intervijās atzina pats sportists, finansiālā ziņā "Lokomotiv" piedāvājums bija daudz izdevīgāks. Pēc "Lokomotiv" rindās aizvadītās sezonas Skrastiņš vēlējās atgriezties Latvijā un karjerai punktu pielikt Rīgas "Dinamo" rindās.

NHL karjeras laikā Skrastiņš aizvadīja 832 spēles, kurās guva 32 vārtus un atdeva 104 rezultatīvas piespēles, nopelnot 375 soda minūtes. Viņš piedalījās arī 20 Stenlija kausa izcīņas spēlēs, kurā izcēlās ar trim rezultatīvām piespēlēm un 12 soda minūtēm.

Latvijas izlasē Skrastiņš debitēja 18 gadu un nepilnu četru mēnešu vecumā - 1992. gada 7. novembrī, nacionālās izlases pirmajā spēlē pēc neatkarības atjaunošanas ar Lietuvu (13:2). Tā paša gada decembrī spēlē pret Franciju Skrastiņš guva savus pirmos vārtus valstsvienības rindās.

Latvijas izlases sastāvā Skrastiņš astoņas reizes spēlēja pasaules čempionātā augstākajā divīzijā, kā arī 2002., 2006. un 2010. gada Olimpiskajās spēlēs.

Kopā valstsvienības rindās viņš aizvadīja 151 spēli, kurā guva 28 vārtus un atdeva 38 rezultatīvas piespēles, nopelnot 66 rezultativitātes punktus. Savu spilgtāko spēli izlasē Skrastiņš aizvadīja 2003. gadā pasaules čempionātā Somijā, kad izšķirošajā spēlē par iekļūšanu nākamajā kārtā viņš iemeta trīs vārtus, palīdzot Latvijas izlasei ar 4:0 uzvarēt neērto Baltkrievijas izlasi.

Pēdējo turnīru izlasē Skrastiņš aizvadīja 2010. gada olimpiskajās spēlēs Vankūverā, kur, tāpat kā iepriekš pasaules čempionātos, viņš bija komandas kapteinis. Pēdējo spēli Latvijas izlases sastāvā viņš aizvadīja 2010. gada 23. februārī - 2010. gada Vankūveras Olimpisko spēļu kvalifikācijas kārtā pret Čehijas izlasi.

2011.gada 7.septembrī Skrastiņš kopā ar visu Jaroslavļas "Lokomotiv" komandu devās uz Minsku, kur bija jāaizvada KHL jaunās sezonas pirmā spēle pret Minskas "Dinamo". Neilgi pēc pacelšanās no Tunošnas lidostas lidmašīna avarēja, bojā gāja visa "Lokomotiv" komanda. Arī latviešu "dzelzs vīrs"....

Hokejistam bija ģimene - sieva Zane un divi bērni.

 

2011.gada 7.septembrī gāja bojā aviokatastrofā Jaroslavjā.


Copyright 2010